Pacēlāja pirmsākumi meklējami senajā Ķīnā un dažādās Eiropas tautās, kur cilvēku un preču pārvadāšanai vertikāli tika izmantoti tādi rīki kā vējstikliņi. Mūsdienu lifti parādījās pēc tvaika dzinēja izgudrošanas 19. gadsimtā. Pirmais lifts tika izveidots 1845. gadā, kā darbības šķidrumu izmantojot ūdeni. 1853. gadā amerikāniete Eliša Otisa izgudroja automātisku drošības ierīci, kas ievērojami uzlaboja trošu{6}}vilces liftu drošību.
Agrākos laikos preču pārvietošanai uz augšu un uz leju izmantoja koka kāpnes; tomēr tos bija neērti lietot un tiem bija bīstami kāpt. Šanhaja bija pirmā pilsēta Ķīnā, kurā tika uzstādīti lifti. 1907. gadā sešstāvu viesnīcā Palace (Huizhong Hotel) tika uzstādīti divi Otis lifti.
Liftu nozare šobrīd piedzīvo uzplaukumu. Tā kā uzņēmumi un privātpersonas arvien vairāk izvēlas daudzstāvu ēkas, lai maksimāli izmantotu telpu, pieaug nepieciešamība pēc aprīkojuma, kas atvieglotu preču vertikālo transportēšanu. Standarta lifti ir dārgi, un tiem ir ierobežota kravnesība-nestspēja{4}}, tādēļ tie nav piemēroti kravām, kas sver desmitiem vai simtiem tonnu,-tik lielas-jaudas hidrauliskie lifti tika izstrādāti, lai atbalstītu ražošanu un kravu pārvadāšanu. Šie lifti piedāvā drošību, milzīgu nestspēju-un vieglu apkopi, veicinot strauju izaugsmi šajā specializētajā sektorā.
